Infrasarkano staru apgaismes uztveršanas zona

Lai nodrošinātu objektu diennakts novērošanu vietās, kur tradicionālais apgaismojums (redzamais) ir nepietiekams, tiek izmantoti infrasarkano staru reflektori. Infrasarkano staru reflektori izstaro gaismu ar viļņu garuma diapazonu 700–1000 nm. Jo lielāks ir viļņu garums, jo gaisma ir mazāk redzama cilvēka acij. Šāda apgaismojuma tipa izmantošana monitoringā nodrošina diskrētu objektu novērošanu.

Gaisma ir elektromagnētiskais starojums. Cilvēka acs uztver starojumu (sauktu par redzamo gaismu) ar diapazonu 380–780 nm. Atšķirībā no cilvēka acs, industriālās kameras spēj novērot viļņus garumā līdz, apm. 970 nm. Lai varētu apskatīt attēlu, novērotajam objektam ir jāatstaro gaisma. Pēc atstarošanās gaisma atgriežas kopā ar informāciju par novērojamā objekta formu.

Industriālās kameras, kas spēj redzēt infrasarkanajā gaismā, pārslēdzas uz melnbalto režīmu, jo infrasarkanā gaisma nepiegādā informāciju par krāsu.

1. zīm. Videokamera ar iebūvētu infrasarkano staru reflektoru

2. zīm. Ārējais infrasarkano staru reflektors

Izmantotā reflektora diapazonu ietekmē apgaismoto platību un objektu veids un vides apstākļi, piem., gaisa caurredzamība. Šos faktorus iespējams apzīmēt kā ainas atstarošanas koeficientu. Katram materiālam ir individuāls gaismas atstarošanas koeficients, kas nosaka atstarotā viļņa intensitātes un krītošā viļņa attiecību. Pateicoties tam iespējams noteikt, ar kādu intensitāti konkrētais materiāls atstaro gaismu.

Objekta apgaismojumu ietekmē arī attālums no gaismas avota. Apgaismojuma intensitāte ir atgriezeniski proporcionāla attāluma kvadrātam starp gaismas avotu un apgaismoto platību.

3. zīm. Attēla piemērs no videokameras ar ieslēgtu IR prožektoru