Fiziskā putošana

Koaksiālā kabeļa gadījumā svarīgs ir galvenās dzīslas izolācijas veids. Uz doto brīdi ražotāji izmanto tā saukto ķīmiski vai fiziski saputoto dielektriķi. Atšķirība slēpjas putu iegūšanas metodē.

Ķīmiski saputotajā dielektriķī, vēl masas stadijā, sastāvā esošās substances reaģē temperatūras ietekmē. Izdalās gāzes produkti. Masas sacietēšanas etapā kabeļu veidnēs rodas burbuļi, kas veido putu struktūru. Fiziski saputotajā dielektriķī tiek izmantota līdzīga izgatavošanas tehnoloģija, lai gan gāze (visbiežāk slāpeklis) tiek injicēts pa taisno plastificētajam materiālam.

Dielektriķa izgatavošanas tehnoloģija ievērojami ietekmē kabeļa rimstošās svārstības. Pētījumi pierāda, ka ķīmisko putu burbuļu iekšpusē, visa kabeļa garumā, pamazām nogulsnējas ūdens tvaiki. Tas izriet no dielektriķa struktūras, kura burbuļi nav vienveidīgi un sava starpā ir savienoti ar kanāliņiem pa kuriem pārvietojas ūdens daļiņas. Tādējādi kabeļa rimstošās svārstības palielinās par 60%, ja signāla frekvence ir 860 MHz, ja frekvence ir lielāka, tad līdz pat 80%. Salīdzinājumam – kabelis ar fiziski saputotu dielektriķi spēj palielināt rimstošās svārstības par 5% tajā pašā frekvencē, pateicoties tam, ka dielektriķa burbuļi ir vienveidīgi un slēgti. Tādējādi ūdens neuzsūcas kabeļa iekšpusē.

Kā redzams, izmantotā dielektriķa veidam ir ļoti liela nozīme signāla pārraides kvalitātē. Neskatoties uz to, ka koaksiālo kabeļu ražotāji ievērojami biežāk izmanto fiziski saputotus dielektriķus, par šo faktu ir jāpārliecinās, iegādājoties antenas kabeli.

Fiziski saputots dielektriķis diemžēl sadārdzina kabeļa cenu, bet tajā ir vērts ieguldīt. Tas gan nav vienīgais parametrs, kas ietekmē kabeļa kvalitāti. Tomēr, lai pārliecinātos, ka signāla kvalitāte laika gaitā drastiski nesamazināsies, antenas kabeļa izvēles laikā jāpievērš uzmanība izmantotā dielektriķa veidam.